Herberts Vitcenmans. Pārdomas par mēnešu tikumiem. Marts.Herberts Vitcenmans. Pārdomas par mēnešu tikumiem. Marts. 25. {. 2008. “Nekur pasaulē, arī ārpus tās, nevar iedomāties neko tādu, ko bez jebkādiem ierobežojumiem varētu uzskatīt par labu, izņemot labo gribu.” Šeit aplūkotais pašizziņas un pašaudzināšanas ceļš nav ejams, ja mūu sākotnējā apņēmība nostāties uz tā arvien no jauna nesaņems pamudinājumus no mūsu būtnes visdziļākajās dzīlēs mītošās labās gribas. Tas ir vienīgais spēks, kas var stāties pretī mūsu dabiskajam kūtrumam, kas, savukārt, darīs visu, lai atturētu mūs no šī darba. Taču šīs labās gribas impulsētais darbs ir vienīgais, kas var mums palīdzēt atbrīvoties no vecās, neapzināti nopelnītās karmas gūsta un uzsākt jaunas karmas veidošanu saskaņā ar Zemes evolūciju vadošo garīgo spēku visaugstākiem nodomiem. Klusējot var sadzirdēt gara balsi kā paša patiesās dabas balsi. Dzirdi, ar kuru šī balss tiek saklausīta, var apzīmēt par individualitātes sajūtu jeb Es-maņu. To sauc arī par cēlsirdību. Atbilstoša meditācija būtu: iedziļināšanās kādā netaisnībā, kas notikusi ar citu individualitāti. Mēs pievēršamies tai ar tādu pašu atdevi, ar kādu aplūkotu netaisnību pret mums pašiem, vienlaicīgi pieliekot visus savus spēkus, lai labotu šo netaisnību. |
Mūsu draugi
|
© Latvijas Antroposofiskā biedrība, 2004-2010. Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta.