Geteanuma pamatakmens un visums

Vētrainā 1913.gada 20.septembra vakarā, Rudolfs Šteiners Dornahā, Šveicē lika pamatakmeni pirmajai Geteanuma celtnei.

Šis pamatakmens bija izgatavots no vara un tam bija dodekaedra forma. Pats Rudolfs Šteiners to skaidroja, ka tas ir Visuma radošā gara redzamā un taustāmā forma. Jāpiebilst, ka tas, kāpēc Rudolfs Šteiners izvēlējās tieši šo formu Geteanuma pamatakmenim, antroposofiem nekad līdz galam nav bijis saprotams, kaut arī minējumi un skaidrojumi ir bijuši dažādi. Visbiežāk tas ir ticis skaidrots ar to, ka dodekaedrs sastāv no piecstūriem jeb pentagrammām, kas nes sevī dziļu ezoterisku simboliku.

Un tikai tagad, 90 gadus pēc šī nozīmīgā notikuma zinātnieki ir atklājuši, ka Visumam piemīt tieši dodekaedra forma. (skat. tekstu zemāk)

"Zinātnieki izsprieduši, ka Visums ir galīgs, visai kompakts un pēc formas atgādina futbola bumbu – sfēru, kas sastāv no piecstūriem. Šīs formas zinātniskais nosaukums ir Puankare dodekaedrs.

Parīzes observatorijā iegūto datu analīzi kopā ar franču kolēģiem veica Džefrijs Vīks un Makarturs Felojs no Ņujorkas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla Nature trešdienas numurā. Zinātnieki izanalizēja datus, kas ņemti no NASA Vilkisnsona mikroviļņu anizotropijas zondes (Wilkinson Microwave Anisotropy Probe (WMAP)), kura spēj ielūkoties laikā, kad Visums bija 38 000 gadus vecs, un atklāj pēc Lielā sprādziena izplatījušos radiāciju – kosmisko mikroviļņu fonu. Šajā fonā pastāv svārstības, līdzīgas viļņiem jūrā. Bezgalīgā Visumā šie viļņi būtu dažādos izmēros un amplitūdās, taču ar WMAP palīdzību neizdevās saskatīt ļoti lielus viļņus. Tas norāda, ka Visums ir galīgs.

Astronoms Džordžs Eliss no Keiptaunas universitātes raksta, ka Vīka un viņu kolēģu metode ir korekta, un acīmredzot mēs patiešām dzīvojam mazā noslēgtā Visumā.

Savukārt kosmoloģe Džanna Levina no Kembridžas universitātes Lielbritānijā saka, ka dodekaedrs ir lielisks risinājums, taču viņa brīdina, ka analogas viļnu struktūras var veidoties arī citās ģeometriskajās figūras.

Ja Vīksa un viņu kolēģu aprēķini ir pareizi, tad izveidojas visai interesanta aina: pirmkārt, ceļojumam, kurš sākas no Zemes un iet cauri Visumam, ir jābeidzas uz Zemes.

Otrkārt, no mums ļoti tālus objektus var vienlaicīgi aplūkot no abām pusēm. Turklāt šāds objekts būs redzams dažādos savas evolūcijas etapos.

Vīks piedāvā mikroviļņu fonā pameklēt atkārtojošās cirkulārās struktūras: ja fona radiācija ir apgājusi visu Visumu, tad viļņi, satiekoties, veidos kaut ko līdzīgu apļiem.

Pagaidām gan izpētītie dati neliecina par šādu gredzenveida struktūru eksistenci, taču Vīks cer, ka šie "apļi" tiks atrasti neatšifrētajā WMAP datu masīvā.

Daudz precīzāki WMAP un tā pēcteča satelīta Plank, kurš tiks palaists 2007. gadā, novērojumi parādīs, vai Visumam ir šāda forma vai varbūt tas pat izskatās vēl savādāk." (www.tvnet.lv / 09.10.2003)

Daži Geteānuma attēli