Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, Meditācija Kvēpenes ozolam

13. {. 2008.

Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs
Un Kvēpenes ozols man teica: nenesiet man lietas kā dāvanas.
Nekariet neko lieku manos zaros. Dāvājiet man savu uzmanību.
Atveriet savu sirdi - tad es jums varēšu savu dāvanu iedot.



Un mana dāvana bija šāda: Aizver acis. Apturi domas. Atver sirdi.
Jūti un redzi, kā ozols laiž vara saknes līdz dziļākām zemes dzīlēm. Jūti
un redzi ar iekšēju redzēšanu, kā aug zelta stumbrs uz augšu, uz augšu, uz
augšu, kā plešas zari un sudraba lapas saulei pretim, debesīs iekšā.

Kā ozols kļūst Saules koks, pasaules ass, Visuma centrs. Tagad ļauj savai apziņai saplūst ar Saules koka būtni. Jūti, kā Tev izaug vara saknes, kā sniedzas līdz zemes dzīlēm.

Jūti, kā Tu audz uz augšu, uz augšu, Saulei un debesīm pretim. Jūti, kā Tevī mirgo zelta un sudraba gaisma. Tagad Tu esi Saules koks. Tu esi pasaules ass. Tu esi Visuma centrā. Un gaisma, kas plūst caur Tevi, nāks visur Tev līdzi. Jo Viens ir visur un viss ir Viens.

(no Kvēpenes viesu grāmatas, 1991.g. 3.-4. VIII)

(Avots: www.e-misterija.lv)

« Atpakaļ