26. {. 2010.
Kādas pārmaiņas notikušas cilvēku garīgajā dzīvē? Kāda šodien cilvēkiem attieksme pret garu (spiritus)un kāda tam nozīme cilvēku garīgajā dzīvē? Šos un citus jautājumus cenšas noskaidrot Pauls Gerhards un Bernhards Šteiners sarunā ar Kristīgās biedrības mācītāju un Garīgā Semināra bijušo vadītāju Hansu-Verneru Šrēderu Štutgartē.
- Būdams students un pēc tam semināra vadītājs, Jūs daudz strādājāt kopā ar jauniem cilvēkiem. Vai Jūs varētu raksturot pārmaiņas, kādas notikušas cilvēku garīgajā dzīvē pēdējos 50 gados?
- Visradikālākās pārmaiņas, kuras man nācies novērot, kļuva redzamas jau 60-to gadu otrajā pusē – „studentu streikos”, „ezotērikas viļņa” uzplūdā un „puķu bērnos” Kalifornijā. Dzīvodams Berlīnē, es vēroju studentu nemierus un jau tad domāju par pārmaiņām, kuras tur atklājās. Mana pašreizējā ierašanās seminārā un kontakti ar studentiem ļāva izprast pārmaiņas jauno cilvēku garīgajā konstitūcijā. Iestājies tas, par ko brīdināja Rudolfs Šteiners - ēteriskā ķermeņa pavājināšanas. Es pieņemu, ka XX gs. tas notika trijos etapos ar 33 gadu periodiskumu. Katrā ziņā 1966., 1967. un 1968. gadu notikumi un ievērojamas pārmaiņas studentu dzīvē saistītas, pēc manām domām, ar ēteriskā ķermeņa pavājināšanos. Tas nozīmē, ka tajā laikā ļoti spēcīgi izpaudās atvērtība pret spirituālu uztveri. Ja iepriekš sarunas par spirituāliem jautājumiem vienmēr norisinājās pa apkārtceļiem ar pamatojumiem, ar atvainošanos, tad pašlaik rodas priekšstats, ka var runāt par visu, nebaidoties kritikas. Iemiegot un pamostoties daudzi cilvēki pēkšņi uztvēra garīgo pasauli. Sākās liela interese par meditāciju un vingrinājumiem. Arī pirms tam es biju ar mieru runāt par šīm tēmām, bet nekad nebija zināms, kā tas beigsies.
-Ēteriski nosacīta labilitāte
Pēkšņi sākās dzīva interese un, lūk, sākās publikācijas par meditāciju. Pirms tam Fridriha Rittelmeijera grāmata par meditāciju bija gandrīz vienīgā. Bija vēl viena evaņģēliskā mācītāja sarakstīta grāmata. Un tad 70-tajos gados sākās publikāciju par tēmu „Vingrinājumu ceļš” un pieplūdums ar visu, kas ar to saistīts. Tas nav beidzies arī šodien.
Interesanti, ka pēc tam izvirzījās ezotēriskais virziens, kurš sākās no Mahariši Maheš Jogas un viņa „Transcendentālās meditācijas”, pēc tam Amerikā uzradās hindusu puisēns. Kā viņu sauca?
- Jūs runājat par guru Maharai Dži?
- Jā, par „Divine Light Mission”. Tad sākās korejieša San Mjung Mun kustība. Var rasties priekšstats, ka viņi visi uzradās vajadzīgajā laikā 60-to gadu beigās, 70-to gadu sākumā, lai nenovērtējamo spēku, kas tagad sevi piesaka kā fiziskā ķermeņa atbrīvošana un meklē enerģijas avotu, pavērstu noteiktā virzienā. Ēteriskā ķermeņa pavājināšanās ir pakļauta briesmām, it sevišķi tajā gadījumā, kad spēkus, kuri atbrīvojas, neuztver pareizā veidā, kas izraisa stresu, visdažādākās slimību pazīmes, kurām fiziskā līmenī bieži nevar atrast ekvivalentu un par kurām medicīna runā kā par psihosomatiskām slimībām. Galvenokārt tas saistīts ar ēteriskā ķermeņa novājināšanos, kaut arī atšķirīgos veidos un atsevišķos orgānos: sirds ēteriskajā ķermenī tas notiek savādāk nekā nieru vai plaušu ēteriskajā ķermenī. Sākas specifisks fenomens, kurš cilvēkus iemidzina, ja viņi to neapgūst. Lūk, tas 70-tajos gados noveda pie tā, ka mūsu semināru zināmā mērā pārpludināja ar jautājumiem. Tas attiecās uz visām antropozofiskām iestādēm. Un tā – mums pieder divi komponenti: atvērtība spirituālām lietām un spirituālam darbam un vienlaikus labilitāte, ēteriski pamatota ne tikai garīgi, bet arī uzstājīgi pieprasoša atbilstošu dzīvesveidu. Šodien kļūst svarīgāk tas, ko mēs lietojam uzturā, kā guļam, bez tam – ar kādu dzīvības spēku sākam jaunu dienu. Turpmāk tas droši vien kļūs vēl svarīgāk.
- Kā tas izskatās šodien?
Pēc manām domām, turpmākā attīstība saistīta ar spirituālisma viļņa noplakšanu, un es sev jautāju, - vai neiestāsies intereses zaudēšana? Jautājumi: kā es tieku galā ar saviem dienesta pienākumiem? Cik naudas es saņemu? Vai dzīvoju pārticīgi? – viss šis „wellness – wave” , kurš mūs apsteidz, - tas viss saistās ar šo procesu. Rodas iespaids, ka viss atklātības impulss attiecībā uz garīgumu pārņemts ar noslieci uz materiālismu. Es sev jautāju, vai tas nav saistīts ar to, ka mums darīšana ar paaudzi, kura kopš agras bērnības augusi pie televizoriem. Bērniem, kuri dzimuši 70-tajos gados, televizors kļuvis par „visu aptumšojošu virsmu”. Mēs visi labi zinām, kādu ietekmi tas uz viņiem atstāj. Protams, televizors ietekmē arī tos spēkus, kuri atrodas ēteriskajā ķermenī, tas spēj pārķert tā sauktās sajūtu uztveres (televīzijas tēli taču nav īstas jūtas) un noteiktā veidā ievirzīt. Tas attiecas arī uz datoru. Šodien šī piebilde var likties komiska, jo šo tehniku izmantošana kļuvusi pati par sevi saprotama. Taču mēs redzam, ka jaunajiem cilvēkiem trūkst spējas klusumā un mierā uztvert garīgus iespaidus. Piemēram, kultūras pasākumi jauniešu vidū, kas vairumā gadījumu norisinās konferenču veidā, kļūst par īstu mākslas darbu, - ja viņi vispār piedalās.
Garīgā pasaule izdara secinājumus
- Kādu ietekmi tas viss atstāj uz garīgo attīstību?
- Tie spēki, kādi nepieciešami, lai patiešām veiktu meditāciju un to darītu pareizi, tagad kļuvuši vājāki. Tam nepieciešams arī ēteriskais spēks. Tos aktivizēt, lai koncentrētos un vērotu, kļūst arvien grūtāk. Mans uzdevums bija sagatavot grupu iesvētīšanai. Kad es centos uztvert viņu personības, es sajutu nepieciešamību pēc palīdzības kopumā, kura atklājās šajā jomā. Man izveidojies priekšstats, ka ar katru gadu tā kļūst arvien lielāka. Sākot jau ar pavadvingrinājumiem vai „Rozenkreiceru meditāciju”. Daudziem ārkārtīgi grūti spert jau pirmos soļus un paļauties, un, pat neko nesasniedzot, iet tālāk. No otras puses, jāsaka: ja kāds šādos apstākļos sper mazus solīšus, saglabājot ticību virzienam, tam ir milzīga nozīme tieši tādēļ, ka tas nav pats par sevi saprotams. Ar to saistīts arī tas, kas šodien vispār vairs nav pats par sevi saprotams, ka kāds kaut ko lasa. Šodien ir daudz jauniešu, kuri vispār vairs nespēj lasīt, nerunājot jau par antropozofiskām lekcijām. Kad es mācījos seminārā, tad vēl bija cilvēki, kuri gandrīz katru dienu izlasīja kādu Rudolfa Šteinera lekciju, bet varbūt par vairākas. Atrodiet tādus šodien!
Apstākļos, kuros mēs šodien dzīvojam, es varu iedomāties, kā garīgā pasaule nolemj: „Mazliet pagaidīsim, kamēr kļūst labāka situācija”, - un nākamais antropozofijas izplatīšanās vilnis nāks pēc 20, 30, 40, 60 gadiem.
- Jūs gribat teikt, ka garīgā pasaule atklāsmēs ieturēs pauzi?
- Jā, esmu par to pārliecināts. Kur ir tie talantīgie platoniķi un aristoteliķi, kurus Rudolfs Šteiners prognozēja gadsimta beigās?
- Kur gan ir antroposofijas kulminācija?
- Tā vēl nav pienākusi.
- Šrēdera kungs, varbūt mēs skatāmies nepareizā virzienā?
- Es ar prieku uzklausīšu jūsu argumentus. Tā aina, ko gadsimta beigās aprakstīja Rudolfs Šteiners, atšķiras no mūsdienās notiekošā. Es to saprotu tā: tas vēl nav pieejams, garīgā pasaule ir mainījusi savu stratēģiju un pieņēmusi: „Situācija nav labvēlīga, mums par dažām lietām mazliet jāpadomā”. Es domāju, ka visi tie, kuri nāks ar jauno antropozofijas izplatības un kristīgās savienības vilni, vēl tikai nāks, viņi gaida. Mēs atrodamies laimīgā un vienlaicīgi neērtā situācijā, kad mūsu pienākums ir saglabāt veselumu un neļauties jūtām, ka atrodamies panākumu viļņa virsotnē.
Lūk, kā tas izskatās antroposofiskā darba jomā, zināmā mērā ar izņēmumu Austrumos. Pašlaik mēs esam noorganizējuši Kopienu Odesā (Ukraina). Šķiet, ka tur pulcējas cilvēki ar lielu vēlēšanos doties tālāk. Iespējams, ka vispirms šajā teritorijā panākumi būs lielāki nekā pie mums
Das Goetheanum № 33/34 2005
www.e-misterija.lv
« Atpakaļ
