Antroposofiskā prakse

03. {. 2007.

Dienas atskata vingrinājums.

Antroposofiski orientētajā garazinātnē ezotēriskajā skološanas ceļā tiek ieteikts vakaros regulāri izpildīt dienas atskata vingrinājumu, kura laikā tēlainā veidā ļauj dvēseles acu priekšā garām aizslīdēt pagājušās dienas notikumiem tajā pašā laikā pret sevi izturoties kā pret neitrālu svešinieku.

Sekojošā apcerējumā es mēģināšu aprakstīt šī vingrinājuma izpildes gaitu un tā iedarbību uz ezotērikas skolnieka dvēseles un gara dzīvi.

Dienas atskata vingrinājuma izpilde.

Vakarā pirms gulētiešanas, kad ir nomierinātas domas un jūtas, skolniekam ir jāvērš savs iekšējaijs skats uz to sfēru kurā viņš gatavojas ieiet. Var iesākt ar iegremdēšanos kādā meditatīvā izteicienā. Var pārdomāt kādu augstu patiesības pilnu domu, vai palasīt gara inspirētu grāmatu.

Iekšējā miera sasniegšani ieteicams iegremdēties sekojošā Rudolfa Šteinera vārsmā:

Šīs vārsmas iedarbību var pastiprinat, ja to meditē saulrieta laikā.

Ir arī citas R.Šteinera meditatīvās vārsmas, ar kuru palīdzību var sasniegt iekšējo mieru un modināt sevī savu augstāko Es.
Kad ārienē un iekšienē ir iestājies pilnīgs klusums, tad skolnieks savu dvēseles acu priekšā izsauc pagājušās dienas notikumu tēlus atpakaļejošā secībā. Ir ieteicams vingrinājumu izpildīt regulāri vienā un tajā pašā laikā, katru dienu. Šāds ritms ļaus vieglāk sasniegt vajadzīgo miera stāvokli.
Ir jāsāk ar pēdejiem vakara notikumiem un pamazām jāaiziet līdz atmošanai no rīta.

Sevi ir jāvēro no malas, it kā vērotu kādu neitrālu personu. Dienas atskata vingrinājums laikā nevajadzētu dot morālu vērtējumu saviem darbiem. Nav sevi jāslavē vai jānododas pašnosodīšanai, ja kaut kas nav iznācis tā, kā gribētos.

Ja ezotērikas skolniekam rodas grūtības atskatīt visu dienu vienā plūsmā, tad var iedziļināties atsevišķos dienas fragmentos. Varbūt pat iesākumā pilnīgi pietiktu ar to, ka rūpīgi apskatītu vienu dienas notikumu. Bet vēlāk, iegūstot pieredzi, var tādā pašā veidā iziet cauri visai dienai. Vienu lietu vajadzētu noteikti ievērot : ļoti svarīgi šo vingrinājumu izpildīt dziļā mierā.

Ar laiku garazinātņu skolnieks iegūs spēju visus notikumu redzēt tēlaini, it kā tie būtu notikuši ar kādu citu, pie tam atpakaļejošā secībā., t.i., savā redzējumā visas darbības darīt atpakaļgaitā un saglabājot nepieciešamo iekšējo mieru.

Ir iespējams, ka vingrinājuma laikā uznāk miegs un apziņa atslēdzas. Tāpēc būtu jāizvairās šo vingrinājumu pildīt guļus stāvoklī, jo šis vingrinājums veicina aizmigšanu un parasti cilvēks netiek savā iztēles gaitā līdz rītam. Kaut gan no otras puses, ja šo vingrinājumu izpildot iemieg, tad vingrinājums tomēr turpinās arī miega stāvoklī.

Par dienas atskata vingrinājuma iedarbību.

Regulāri pildot dienas atpakaļatskata vingrinājumu, ezotērikas skolnieks pārdzīvo, ka egoistiskā paš-izjūta, kas ikdienā ir ļoti spēcīgi veidota, caur šo vingrinājumu atkāpjas – tā paliek it kā garīga. Tiek panākta atbrīvošanās no dzīves laikā mākslīgi izveidotā psiholoģisko reakciju kopuma – ego.

Caur šo vingrinājumu atbrīvojas garīgie gribas spēki un mēs nonākam laika ritmā, kas ir pretējs fiziskās pasaules laika plūsmai. Tālākā attīstības gaitā skolnieks savā personīgajā pieredzē uzzina, ka šajā laika plūsmā mēs atrodamies naktī miega laikā un laikā starp nāvi un jaunu dzimšanu.

Saistot domāšanu ar atbrīvoto garīgo gribas spēku, mēs domāšanu apgarojam un sagatavojam sevi garīgajai redzēšanai. Parasti cilvēka domāšana saistās ar fizisko miesu un fiziskās pasaules objektiem, kurus viņš ikdienā uzlūko. Šādam cilvēkam ir grūti iedomāties, ka domāšana var būt nebalstīta uz fiziskās pasaules objektiem un tajā pat laikā būt objektīva. Dienas atpakaļ atskata vingrinājums to palīdz mums saniegt. Līdz ar to cilvēks savā domāšanā kļūst neatkarīgāks, radošāks, viņam atveras redzējums uz garīgo pasauli. Lai pastiprinātu no fiziskās miesas brīvo domāšanu, papildus dienas laikā var izpildīt vēl sekojošus vingrinājumus: atpakaļejošā secībā var skaitīt dzejoļus, pārdzīvot noskatītu teātra lugu, muzikāli cilvēki var šādi noklausīties skaņdarbus.

Dienas laikā mūsu apziņā ienāk daudz dažādi notikumi. Tā kā parasti cilvēki nepievērš šiem ikdienas it kā nenozīmīgajiem notikumiem vajadzīgo uzmanību, tad tie nogulsnējas psiholoģiski tā sauktajā personīgās bezapziņas sfērā. Ar gadiem tur izveidojas pilnīga „vecu krāmu noliktava” kas protams negatīvi ietekmē apziņas stāvokli. Te der atcerēties, it kā bez redzama iemesla patstāvīgi īgnos cilvēkus. Ar dienas atskata vingrinājuma palīdzību mēs atbrīvojamies no šīs traucējošās nastas.

Tomēr vislielākā nozīme ir tam, ka šis vingrinājums ietekmē esamību kamalokā laikā starp nāvi un jaunu dzimšanu. Ezotēriskās tradīcijas vēsta, ka laiks kamalokā ir sāpīgs un nepatīkams . Bet ir nepieciešams tam iziet cauri, lai atbrīvotos no visa tā, kas dvēselei traucē ieiet garapasaulē. Tādā veidā, kā to ir norādījis antroposofijas pamatlicējs R.Šteiners saviem skolniekiem, ar šī vingrinājuma regulāru izpildi var sagatavoties nāvei un pēcnāves esamībai.
Šī īsā raksta ietvaros nav bijis iespējams apcerēt visas dienas atpakaļatskata vingrinājuma nianses. Ezotērikas skolniekam var vienīgi ieteikt pašam mēģināt padarīt šo vingrinājumu par tādu kā savas dzīves instrumentu. Vajag uzdrošināties sākt, nebaidīties no sākuma neveiksmēm, nebaidīties eksperimentēt un ar laiku dienas atpakaļatskata vingrinājums kļūs par neatņemamu ezotērikas skolnieka dzīves sastāvdaļu, kas pakāpeniski padarīs caurspīdīgu fiziskās pasaules aizsegu un atklās jaunus garīgās pasaules horizontus.

-------------------------------

1) Skat. R.Šteinera „Dvēseles kalendāru”, kurā apkopotas 52 meditacijas atbilstoši ezotēriskajai gadaritei. Šīs meditācijas latv. val. ir pieejamas www.antroposofija.lv

2) Kamaloka, (kristīgajā tradīcijā purgatorijs vai šķīstītava) – sfēra, kurai iziet cauri cilvēka dvēsele uzreiz pēc nāves pirms tā ieiet garapasaulē. Šeit dvēsele atskatās uz savu nodzīvoto zemes dzīvi un iegūst no garapasaules viedokļa objektīvu tās izpratni.

3) Skat., piemēram, Dantes „Dievišķā komēdija”.


U.Saveļjevs, Žurnāls "Mistērija", Nr.12, 2005.g.

« Atpakaļ