Maija Purgaile. „ES” nekas nav neiespējams! „ES” - tas ir mīlestības dzīvības ceļš.

15. {. 2007.

„ES” nekas nav neiespējams! „ES” - tas ir mīlestības dzīvības ceļš.

 

No 7.-12.augustam  Viļņā risinājās 14.Austrumeiropas antroposofiskā ārstu, pedagogu, dziedniecisko pedagogu, eiritmistu un vecāku darba konference.

Tēma:

„”Es” attīstība un krīze. Kā to pārvarēt?

Brīvība un mīlestība partneru starpā un starp pāriem pedagoģiskajās  un terapeitiskajās attiecībās.”

 Viss konferences saturs balstījās uz mīlestības daudzveidīgās dabas atklāsmi un problēmām atšķirīgās situācijās, telpā un laikā, aplūkojot cilvēka apziņas veidošanās un attīstības ceļu, pakāpeniskā „Es” inkarnēšanās gaitā, metot loku pēc loka augstākas mīlestības izpratnes virzienā, līdz pilnīgai saplūsmei ar cilvēka augstāko dievišķo „Es” kā mērķi cilvēces attīstībai kā tādai.

Dienu no dienas, lekciju laikā un to apspriešanas gaitā iezīmējās galvenā mūsdienu krīzi raksturojoša aina –

• Cilvēces arvien lielāka, īpaši vīriešu, grimšana materiālismā, veidojot arvien lielāku distanci no sievietes, tās dvēseliskās nepiepildītības situācijā. Kā rezultātā abu dzimumu nonākšana vienlīdz apdraudētā stāvoklī, jo pārtrūkstot tievajam mīlestības pavedienam gan viens, gan otrs pakļauts dvēseliskam sastingumam, cinismam, kas tik plaši pārņēmis jau lielu daļu cilvēces.
• Materiālistiskā attieksme pret dzīvi īpašu izpausmi rod masu mēdijos, kas priekšlaicīgi nostāda bērnus viņu dvēseles un apziņas stāvoklim nepiemērotas informācijas priekšā, tiek norauts priekškars lielajam dzīves noslēpumam, kas rada smagas sekas bērna dvēselē. Tiek nolaupīta bērnība.

Sekas - zudis arī briedums,

 zudušas vecumdienas,

dziļas dvēseliski apgarotas dzīves vietā, kas ir pamats „Es” normālai inkarnācijai, veidojas eksistence plānā, blīvā materiālisma slānī, kas rada „garīgās elpošanas astmu”.

 Tātad šodienas krīze uzrāda apdraudējumu cilvēces eksistencei kā tādai, kas nav viena reģiona problēmas raksturojošs jautājums, bet kopīgs visai pasaulei. 

 

Ko darīt? Kā izkļūt no tik drūmas situācijas, kurā cilvēks iznīcina pats savas esības pamatu?

Izeja slēpjas turpat, kur sākusies problēma.

Kur? Apzinīgas dvēseles radošā veidošanā ar tiem spēkiem un līdzekļiem, kas nu kuram ir pieejami un pielietojami.

Tātad, sākums ir katram sevī, nostājoties kā liela dzīves tornado virpuļa viducī, rodot mieru sevis pašsakārtošanā, darot to un tik, cik kurš spēj un saprot, tieši tur, kur mēs esam, izstarojot iekšēju mieru un mīlestību.

To, ka tas nav neiespējami, šķiet, pieredzēja visi tie konferences dalībnieki, kas pēc tā tiecās, jo, neskatoties uz daudzajām organizatoriskajām un finansu problēmām, darba gaitā tika sasniegts kopīgas sapratnes un vienojošas mīlestības gars, kas pildīja dažādo darba grupu darbu (mākslas un mūzikas terapija, embrioloģija, darbs ar brīnumvilniņām, klaunāde u.c.) un kopdarbu, vienojot lietuviešus, poļus, igauņus, zviedrus, vāciešus, krievus, somus, latviešus u.c. ar cerību, par iespēju visiem kopīgi izkļūt arī no šīs lielās cilvēces attīstības, jaunas apziņas diktētās dzīves noteikumu maiņas radītās, krīzes.

Izkļūt no tās iepazīstot pašiem sevi gan savu individuālo, gan tautas dvēseli, ko tik atraktīvi demonstrēja visu valstu grupas, bet mūsu, muzikāli, ornamentāli un eiritmiski rotātais iznāciens pat izpelnījās atkārtojumu, pēc skatītāju lūguma.

 

Mājās konferences dalībnieki devās apņēmības pilni darīt savus lielos un maziņos darbus, lai tiekoties nākošgad Igaunijā jau varētu runāt par labām pārmaiņām katrs sevī, kā pamatu  ķēdes reakcijai visā pasaulē.

 Lai mums visiem izdodas!

 

Detalizētāku konferences darba un iegūto atziņu izklāstu interesentiem, ko papildinās foto, sniegsim tiekoties kopīgā Antroposofiskās biedrības sapulcē.

 

14.08.07.                                                                                                                                                                                      Maija Purgaile

 

 

« Atpakaļ