Latvijas Antroposofiskās biedrības mājaslapa

Dvēseles kalendārs

Priekšvārds

Gadskārtai ir sava īpata dzīve.

Cilvēka dvēsele šai dzīvei var just līdzi.

Ja cilvēka dvēsele ļauj sevi ietekmēt no visa tā, kas no nedēļas uz nedēļu runā savādāk, - tikai tad šī cilvēka dvēsele, pateicoties tādai līdzdzīvošanai, īsti atradīs pati sevi.

Cilvēks sajutīs, ka šajā līdzdzīvošanā gadskārtām viņa dvēselē izaugs spēki, kas to stiprinās no iekšienes.

Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki, kas rodas no līdzdzīvošanas gadskārtām un kas to no iekšienes stiprina, - viņā grib būt modināti.

Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki tajā grib būt modināti no tās līdzdalības, kas dvēselei var būt pasaules gaitu jēgā, kāda šī gaita noris laiku secībā.

Cilvēks vienīgi tādā kārtā pamanīs, kādas maigas, bet nozīmīgas saites ir starp viņa dvēseli un pasauli, kurā šī dvēsele iedzimusi.

Šajā kalendārā katrai nedēļai ir nozīmēta sava vārsma. Ikviena tāda vārsma cilvēka dvēselei ļauj dzīvot līdzi tam, kas attiecīgajā nedēļā noris kā daļa no kopējās gada dzīves. Katrā vārsmā līdz ar to būs izteikts arī tas, kas attiecīgajā visa gada daļā atbalsojas dvēselē, ja vien šī dvēsele ar gadskārtām savienojas.

Sasniegt to ar dvēseles kalendāru iespējams, ja ir ticība tam, ka līdzdzīvošana savās nomaņās pasaules gaitām šo vārsmu garā dvēselei būtu kaut kas, pēc kā tā kāro, ja vien šī dvēsele pareizi saprastu sevi pašu.

 

Vienpadsmitā nedēļa (14. – 20.jūlijam)

Divpadsmitā nedēļa (21. – 27. jūnijam)

Trīspadsmitā nedēļa (28. jūnija – 4.jūlijam)

Četrpadsmitā nedēļa (5. – 11. jūlijam)

Piecpadsmitā nedēļa (12. – 18. jūlijam)

Sešpadsmitā nedēļa (19.- 25. jūlijam)

Septiņpadsmitā nedēļa (21. jūlija – 1. augustam)

Astoņpadsmitā nedēļa (2. – 8. augustam)

Deviņpadsmitā nedēļa (9. – 15. augustam)

Divdesmitā nedēļa (16. – 22. augustam)

Divdesmit pirmā nedēļa (23. – 29. augustam)

Divdesmit otrā nedēļa (30. augusta – 5. septembrim)

Divdesmit trešā nedēļa (6. – 12. septembrim)

Divdesmit ceturtā nedēļa (13. – 19. septembrim)

Divdesmit piektā nedēļa (20. – 26. septembrim)

Divdesmit sestā nedēļā (no 27. septembra-3. oktobrim)

Divdesmit septītā nedēļa (4.-10. oktobrim)

Divdesmit astotā nedēļa (11.-17. oktobrim)

Divdesmit devītā nedēļa (18.-24. oktobrim)

Trīsdesmitā nedēļa (25.-31. oktobrim)

Trīsdesmit pirmā nedēļa (1.-7. novembrim)

Trīsdesmit otrā nedēļa (8.-14. novembrim)

Trīsdesmit trešā nedēļa (15.-21. novembrim) 

Trīsdesmit ceturtā nedēļa (22.- 28. novembrim)

Trīsdesmit piektā nedēļa (29.nov.- 5. decembrim)

Trīsdesmit sestā nedēļa (6. – 12. decembrim)

Trīsdesmit septītā nedēļa (13. – 19. decembrim)

Trīsdesmit astotā nedēļa (20. – 26. decembrim)

Trīsdesmit devītā nedēļa (27.dec. – 2. janvārim)

Četrdesmitā nedēļa (3. – 9. janvārim)

Četrdesmit pirmā nedēļa (10. – 16. janvārim)

Četrdesmit otrā nedēļa (17. – 23. janvārim)

Četrdesmit trešā nedēļa (24. – 30. janvārim)

Četrdesmit ceturtā nedēļa (31.janvārim – 6. februārim)

Četrdesmit piektā nedēļa (7. – 13. februārim)

Četrdesmit sestā nedēļa (14. – 20. februārim)

Četrdesmit septītā nedēļa (21. – 27. februārim)

Četrdesmit astotā nedēļa (28.februārim – 6. martam)

Četrdesmit devītā nedēļa (7. – 13. martam)

Piecdesmitā nedēļa (14. – 20. martam)

Piecdesmit pirmā nedēļa (21. – 27. martam)

Piecdesmit otrā nedēļa (28.martam – 4. aprīlim)

 


Pirmā nedēļa (5. – 11. aprīlim) 

Kad no pasauļu plašumiem

Saule runā uz cilvēku jutekļiem,

Un prieks no dvēseles dziļumiem

Ar gaismu vienojas skatīšanā,

Tad no patības apvalka traucas

Domas telpu tālēs

Un gan nespilgti, tomēr apzināti

Vieno cilvēka būti ar gara esamību.

 


 

Otrā nedēļa (12. – 18. aprīlim) 

Tiecoties jutekļu visuma ārienē,

Domu vara zaudē savu patību;

Gara pasaules atkal atrod

Cilvēka atvasi,

Kuram tajās

Jāatrod savs iedīglis,

Bet sevī –

Savi dvēseles augļi.

 


 

Trešā nedēļa (19. – 25. aprīlim) 

Uz pasauļu visumu runā,

Sevi pašu aizmirstot

Un atceroties savu pirmesamību –

Cilvēka nomoda es:

Tevī,

Atbrīvojot sevi

No savām īpatnību važām,

Es izdibinu savu īsteno būtni.

 


 

Ceturtā nedēļa (26.aprīļa  – 2. maijam) 

Es sajūtu savas būtnes būti –

Tā runā nomaņa,

Kas Saules gaismotajā pasaulē

Ar gaismas plūsmām savienojas;

Šī nomaņa

Skaidrības dēļ

Grib dāvāt domāšanai siltumu

Un cilvēku ar pasauli

Cieši savienot vienībā.

 


 

 Piektā nedēļa (3. – 9.maijam.) 

Tai gaismā,

Kas no gara dzīlēm

Telpā auglīgi aužot,

Dievu darbošanos izpauž –

Parādās dvēseles būte

plašināta līdz pasauļu esamībai

Un augšāmcēlusies

No šaurās patības iekšējās varas.

 


 

 Sestā nedēļa (10. -16. maijam) 

No īpatnības piecēlies

Mans pats nu atrod sevi

Kā pasaules izpausmi

Laika un telpas spēkos:

Pasaule man rāda visur,

Kā dievišķīgu pirmtēlu

Paša attēla patiesību.

 


 

 Septītā nedēļa (17. – 23.maijam) 

Mans pats, viņš draud aizbēgt,

No pasaules gaismas vareni pievilkts;

Tad rādieties jūs, manas nojautas,

Savās tiesībās spēcīgi:

Aizstājiet manu domāšanas varu,

Kas jutekļu māņos

Pati grib zaudēt sevi.

 


 

 Astotā nedēļa (24. – 30. maijam) 

Aug jutekļu varenība

Sabiedrībā ar dievu darbošanām,

Tās nospiež domāšanas spēku manu

Līdz sapņu dobjumam.

Ja dievišķīga būtne

Grib vienoties ar manu dvēseli,

Tad cilvēciskai domāšanai

Pieticīgi jāapmierinās

Ar sapņiem līdzīgu esamību.

 


 

 Devītā nedēļa (31. maija – 6. jūnijam) 

Aizmirstot manas gribas īpatnības,

Pasaules siltums pilda, vasaru vēstot,

Man gara un dvēseles būtni;

Gaismā sevi zaudēt

Pavēl man gara skatīšana,

Un spēcīgi nojautas vēsta man:

„Zaudē sevi, lai atrastu sevi.”

 


 

 Desmitā nedēļa (7. – 13. jūnijam) 

Vasarīgos augstumos

Paceļas saules spīdošā būte –

Tā paņem līdz manas cilvēciskās jūtas

Savos telpas tālumos.

Nojaušot iekšienē rosinās

Sajūta

Vēl tomēr dobji man vēstot:

Reiz pienāks brīdis, kad atzīsi tu –

Tevi tagad sajuta dievišķīga būtne.

 


 

Vienpadsmitā nedēļa (14. – 20.jūlijam)

 Šajā Saules stundā

Atkarīgs no tevis atzīt gudro vēsti,

Ka nodoties pasaules skaistumam

Tevī tevi jūtot, var pārdzīvot

Šo patiesību:

“Var zaudēt cilvēka “es”

un sevi atrast Pasauļu Esā.


Jāņu noskaņa.

Divpadsmitā nedēļa (21. – 27. jūnijam)

Pasaules skaistuma spožums –

Tas piespiež mani no dvēseles dzīlēm

Paša dzīves dievišķīgos spēkus

Atraisīt pasaules lidojumam:

Sevi pašu atstāt,

Uzticoties meklēdams sevi vienīgi

Pasaules gaismā un pasaules siltumā.


Vasara.

Trīspadsmitā nedēļa (28. jūnija – 4.jūlijam)

 Un kad es esmu jutekļu augstumos,

Tad manas dvēseles dzīlēs liesmo

No gara uguns pasaulēm

Šāds dievu patiesības vārds”

Gara pamatos meklē nojaušot

Atrast sevī radniecisku garu.


Četrpadsmitā nedēļa (5. – 11. jūlijam)

 Jutekļu atklāsmēm nododoties,

Es pazaudēju pašbūtnes tieksmi;

Domu sapnis tas šķita,

Apmājot laupīja man manu es,

Bet jutekļu māņos jau tuvojas man

Modinot, pasauļu domāšana. 


Piecpadsmitā nedēļa (12. – 18. jūlijam)

Es jūtu, kā ir pasaules māņos

 Tā jutekļu dobjajā apziņā

Ietinusi manu pašbūtni,

Lai dotu man to spēku,

Ko bezspēcīgs sev pašam dot

Mans “es” savā aprobežotībā.


Sešpadsmitā nedēļa (19.- 25. jūlijam)

Apslēpt gara dāvanu savā iekšienē –

Pavēl stingri manas nojautas,

Lai Dieva dāvanas nogatavojoties,

Dvēseļu pamatos augļus radot,

Patības augļus nestu.


Septiņpadsmitā nedēļa (21. jūlija – 1. augustam)

Runā Pasauļu Vārds,

Ko es caur jutekļu vārtiem

Dvēseles dziļumos drīkstēju vest:

“Piepildi tavas gara dzīles

ar manām pasauļu tālēm,

lai kādreiz atrastu Mani sevī!”


Astoņpadsmitā nedēļa (2. – 8. augustam)

 Vai es dvēseli spēju plašināt,

Lai tā pati sevi piesaistītu

Saņemtajam pasauļu iedīgļa vārdam?

Es nojaušu, ka man jāatrod spēks

Dvēseli cienīgi veidot,

Lai tā varētu kļūt par gara drānām.


Deviņpadsmitā nedēļa (9. – 15. augustam)

 Noslēpumaini jauniegūto

Apņemt ar atmiņu –

Tā lai būtu manu centienu turpmākā jēga;

Kļūstot stiprākai, tai jāmodina

Manā iekšienē pašspēki

Un topot mani jāatdod sev pašam.


Divdesmitā nedēļa (16. – 22. augustam)

 Vienīgi tā es sajūtu savu esamību,

Kas, būdama tālu no pasauļu esamības

Sevī,

Sevi pašu izdzēstu

Un, ceļot vienīgi uz paša pamata,

Sevī,

Sevi pašu vajadzētu nonāvēt.


Divdesmit pirmā nedēļa (23. – 29. augustam)

Es jūtu, augļus nesot, svešu varenību,

Kas, kļūstot stiprāka,

Mani dod sev pašam;

Iedīgli es sajūtu nogatavojamies

Un nojautas gaismīgi aužam

Iekšienē pie patības varenības.


 Divdesmit otrā nedēļa (30. augusta – 5. septembrim)

 Gaisma no pasauļu tālēm –

Iekšienē tā spēcīgi turpina dzīvot;

Tā kļūst par dvēseles gaismu

Un iespīd gara dzīlēs

Atraisīt augļus,

Lai laika gaitās

Cilvēka esam ļautu nogatavoties no Pasauļu Esa


Divdesmit trešā nedēļa (6. – 12. septembrim)

 Jutekļu kairinājumu tieksmes

Rudenīgi apslāpē sevi;

Gaismas atklāsmē iejaucas

Miglu dobjie plīvuri.

Es pats redzu telpu tālēs

Rudens ziemas miegu;

Vasara pati sevi

Man atdevusi


Divdesmit ceturtā nedēļa (13. – 19. septembrim)

 Dvēseles esamība pati sevi ierauga,

Sevi pašu vienmēr radot;

Pasauļu gars, tas traucas tālāk

Sevis paša pazīšanā no jauna atdzīvināts

Un rada no dvēseles tumsības

“es jutekļa” gribas augli.


Rudens

Divdesmit piektā nedēļa (20. – 26. septembrim)

 Tagad drīkstu piederēt sev

Un spīdot izplatīt iekšējo gaismu

Telpas un laika tumsā.

Nodoties miegam spiež dabīgā būte;

Dvēseles dzīlēm jābūt nomodā

Un modri jāienes Saules svelmes

Aukstās ziemas plūsmās.


Miķeļu noskaņa

Divdesmit sestā nedēļā (no 27. septembra-3. oktobrim)

Daba! Tavu mātes esamību-

Es nesu to savā gribas būtnē;

Un manas gribas uguns varenība-

Tā norūda manas gara tieksmes,

Ka tās dzemdē pašsajūtu,

Lai sevi nestu sevī.


 Divdesmit septītā nedēļa (4.-10. oktobrim)

Manas būtnes dzīlēs iekļūstot,

Nojautu pilnas ilgas man ir cēlonis,

Ka pašaplūkošanā sevi pašu atrodu:

Kā vasaras saules dāvanu, kas dīglī

Sildot dzīvo rudens noskaņā,

Kā manas dvēseles spēku dzinulis.


Divdesmit astotā nedēļa (11.-17. oktobrim)

Es varu, iekšienē no jauna dzīvināts,

Sajust paša būtnes plašumus

Un, spēku pildīts, domu starus

No dvēseles saules varenības

Dzīves mīklām atrisinot ziedot;

Rast izpildījumu dažām labām vēlēšanām,

Kurām cerība jau paralizēja spārnus.


 Divdesmit devītā nedēļa (18.-24. oktobrim)

Sev pašam domāšanas spīdēšanu

Iekšienē spēcīgi attīstot,

Pārdzīvoto nozīmīgi izskaidrojot

No pasauļu gara spēku avota viedokļa,-

Tas man tagad ir: vasaras mantojums,

Rudens miers un arī ziemas cerība.


Trīsdesmitā nedēļa (25.-31. oktobrim)

Dvēseles saules gaismā man plaukst

Domāšanas gatavi augļi,

Sevisapziņas drošībā

Pārvēršas visa jušana.

Prieka pilns es sajust varu

Rudens gara pamošanos:

Ziema manī modinās

Dvēseļu vasaru.


Trīsdesmit pirmā nedēļa (1.-7. novembrim)

Gaisma no gara dzīlēm –

Uz āru tā tiecas saulaini;

Tā kļūst par dzīvības gribas spēku

Un spīd jutekļu nespilgtumā,

Lai spēkus atraisītu,

Kas no dvēseles tieksmēm

Cilvēka darbā

Liek nogatavoties veices varenībām.


Trīsdesmit otrā nedēļa (8.-14. novembrim)

Es jūtu nogatavojoties paša spēku,

Kā tas stiprinoties dod mani pasaulei;

Savu paša būtni es jūtu, ka tā

Spēcinoties pievēršas skaidrībai

Dzīves likteņa aušanā.


Trīsdesmit trešā nedēļa (15.-21. novembrim)

Tikai tā es sajūtu pasauli:

Kas, manai dvēselei nedzīvojot līdz,

Pie sevis varētu atrast tikai salti tukšu dzīvību;

Un kas, bez varenības atklājoties,

Dvēselēs sevi no jauna radot,

Sevī varētu atrast vienīgi nāvi.


Trīsdesmit ceturtā nedēļa (22.- 28. novembrim)

Sajūtu uzglabāto veco

Kopā ar radušos pašesamību

Savā iekšienē noslēpumaini atdzīvinam sevi:

Tam, atmodinot pasauļu spēkus,

Jāieplūst manas dzīves ārdarbos

Un topot mani jāiekaļ eksistencē.
 


Trīsdesmit piektā nedēļa (29.nov.- 5. decembrim)
Vai es varu pazīt esamību,

Ka tā atkal atrod sevi

Dvēseles darbošanās tieksmē?

Es jūtu, ka man vara dota

Paša es kā locekli

Pieticīgi ieviest Pasauļu Es’ā.
 



Trīsdesmit sestā nedēļa (6. – 12. decembrim)

Manas būtnes dzīlēs runā,

Tiecoties atklāties

Noslēpumaini Pasauļu Vārds:

„Pildi savu darbu mērķus

ar Manu gara gaismu,

lai tu ziedotu sevi caur mani!”

 



Trīsdesmit septītā nedēļa (13. – 19. decembrim)

Ienest gara gaismu pasaules ziemas naktī-

Svētlaimīgi cenšas manas sirds tieksme,

Lai spīdot dvēseles iedīgļi

Pasauļu pamatos sakņotos,

Un Dieva vārds jutekļu tumsā

Apskaidrojot visai esamībai cauri skan.

 




Ziemassvētki

Trīsdesmit astotā nedēļa (20. – 26. decembrim)

Es sajūtu itkā atburtu

Dvēseles klēpī gara bērnu:

Sirds gaišumā Pasauļu Svētais Vārds

Ir dzemdējis

Cerības debesu augli,

Kas gavilējot pasauļu tālēs aug

No manas būtnes Dieva pamata.

 



Ziema

Trīsdesmit devītā nedēļa (27.dec. – 2. janvārim)

Nodevies gara atklāsmei,

Es iegūstu Pasauļu Būtnes gaismu.

Domu spēks, tas aug,

Lai noskaidrojoties mani sev pašam dotu;

Un modinot atdalās

No domāšanas varenības

Man pašsajūta.
 



Četrdesmitā nedēļa (3. – 9. janvārim)

Un ja es esmu gara dzīlēs,

Tad manos dvēseles pamatos pildās

No sirds mīlestības pasaulēm

Īpatnību tukšie māņi

Ar Pasauļu Vārda uguns spēku.

 


Četrdesmit pirmā nedēļa (10. – 16. janvārim)

 Dvēseļu radītvarenība –

Tā tiecas no sirds dziļumiem :

Cilvēku dzīvē Dieva spēku

Uzpūst līdz īstas darbošanās uzliesmojumam

Sevi pašu veidot

Cilvēku mīlestībā un cilvēku darbā.


Četrdesmit otrā nedēļa (17. – 23. janvārim)

Šajā ziemas tumsā

Paša spēka izpaudums

Ir dvēseles stiprā tieksme

Sevi virzīt tumsumā

Un nojaušot jau iepriekš sajust

Caur sirds siltumu

Jutekļu atklāsmi. 


Četrdesmit trešā nedēļa (24. – 30. janvārim)

Ziemīgajās dzīlēs

Sasilst gara īstenā esamība;

Tā dod pasaules māņiem

Caur sirds spēkiem esamības varenību;

Pasaules aukstumam spītē

Stiprinoties dvēseles uguns cilvēka iekšienē.


Četrdesmit ceturtā nedēļa (31.janvārim – 6. februārim) 

Tverot jaunus jutekļu kairinājumus,

Dvēseļu skaidrība pild,

Atceroties pamākta gara dzimšanu,

Juceklīgi zeļošo pasaules tapšanu

Ar manas domāšanas radītgribu.


Četrdesmit piektā nedēļa (7. – 13. februārim)

 Domu varenība nostiprinās

Sabiedrībā ar gara dzimšanu,

Tā skaidro jutekļu dobjos kairinājumus

Līdz pilnīgam dzīvumam.

Kad dvēseļu pilnums

Grib vienoties ar pasaules tapšanu,

Tad jutekļu atklāsmei

Jāsaņem domāšanas gaisma.


Četrdesmit sestā nedēļa (14. – 20. februārim)

 Pasaule draud apdullināt

Dvēselei iedzimušos spēkus;

Tad nu parādieties, spīdat

No gara dzīlēm, atmiņas,

Un stipriniet manu skatīšanu,

Kas vienīgi ar gribas spēku

Sevi pašu var uzturēt.


 Četrdesmit septītā nedēļa (21. – 27. februārim)

No pasaules klēpja grib celties,

Jutekļu māņus atspirdzinot, tapšanas patikšana.

Lai tā atrod manas domāšanas spēku

Apbruņotus ar Dieva spēkiem,

Kas stipri manā iekšienē dzīvo.


Četrdesmit astotā nedēļa (28.februārim – 6. martam)

 Gaismā, kas no pasauļu augstumiem

Pilna varenības dvēselei grib plūst, -

Parādies, atrisinot dvēseļu mīklas,

Pasauļu domāšanas drošība;

Pulcinot savu staru varenību,

Cilvēku sirdī mīlu modinot!


Četrdesmit devītā nedēļa (7. – 13. martam)

“Es sajūtu pasauļu esamības spēku,” –

tā runā domu skaidrība,

atceroties paša gara augšanu

tumšās pasaules naktīs;

nu noliec tuvajai pasaules dienai

iekšienes cerības starus.


Piecdesmitā nedēļa (14. – 20. martam)

Uz cilvēka es runā

Sevi spēcīgi atklājot

Un savas būtes spēkus atraisot,

Pasaules Esamības Tapšanas Patikšana:

“Tevī nesot manu dzīvību,

no tās apburšanas saitēm atbrīvojusies

es sasniedzu savu īsto mērķi.”


Pavasaris.

 Piecdesmit pirmā nedēļa (21. – 27. martam)

Cilvēka būtnes iekšienē

Ieplūst jutekļu bagātība.

Pasaules gars sevi atrod

Cilvēka acs atspulgā,

Bet atspulgam savs spēks

No Pasaules gara jārada par jaunu.


Piecdesmit otrā nedēļa (28.martam – 4. aprīlim)

 Kad no dvēseļu dzīlēm

Gars pievēršas pasauļu esamībai,

Un skaistums spiežas no telpu tālēm,-

Tad no debesu tālēm nolaižas

Dzīvības spēks cilvēka miesās

Un vieno, varenības pilno darbojoties,

Gara būti ar cilvēka esamību.


 

Mūsu draugi

© Latvijas Antroposofiskā biedrība, 2004-2010. Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta.